Common Quechua to Chuvash phrases

100 practical Quechua to Chuvash phrases for travel, study, work, and daily conversation.

← Back to Quechua to Chuvash Translator

Looking for practical Quechua to Chuvash phrases? This free guide lists 100 essential sentences for travel, study, work, and everyday conversation. Each line shows the Quechua phrase first, then the Chuvash translation (Chuvash) — so you can scan quickly before a trip, class, or video call.

The phrases are grouped into eight topics: greetings and pleasantries, useful phrases for travellers, everyday conversation, directions and getting around, shopping and dining, emergencies and health, work and business, and time, days and numbers. Use the table of contents to jump straight to greetings, directions, dining, emergencies, or numbers. You do not need perfect grammar to start — short, clear sentences often work better than silence when you are learning Chuvash.

Tip: focus on one section per day (travel Monday, dining Tuesday, and so on) if you are preparing for a Chuvash-speaking trip in a few weeks.

Bookmark this page for offline review, share it with a travel buddy, or open the Quechua to Chuvash translator to paste your own messages and get an instant translation.

Greetings and pleasantries

Hello, goodbye, please, thank you, and polite introductions for meeting new people.

  1. Ñukaka rimayki

    Сӑнӑ (Sănă)

  2. Sukhi

    Рахмат (Rakhmat)

  3. Allin punchaw

    Ирӗк кӗн (Irĕk kĕn)

  4. Allin sukta

    Пӗрӗн кӗн (Pĕrĕn kĕn)

  5. Allin ch'isi

    Кӗнӗн кӗн (Kĕnĕn kĕn)

  6. Allin wawa

    Кӗнӗн тӗнчӗ (Kĕnĕn tĕnchĕ)

  7. Kusikuyki

    Кӗнӗн чӗрӗ (Kĕnĕn chĕrĕ)

  8. Tinkunakama

    Сӑнӑр (Sănăr)

  9. ¿Iman nankichu?

    Тӗнӗн исӗн? (Tĕnĕn isĕn?)

  10. Ñukapa sutiyki John

    Мӗнӗн исӗн Джон (Mĕnĕn isĕn Dzhon)

  11. ¿Allin kachkanki?

    Тӗнӗн кӗнӗ? (Tĕnĕn kĕnĕ?)

  12. Sumaq kawsayki

    Тӗнӗн пӗрӗнчӗ (Tĕnĕn pĕrĕnchĕ)

Useful phrases for travellers

Airport, hotel, tickets, and transport phrases for getting around on a trip.

  1. ¿Ñukaka inglish rimayki?

    Сӑн английи чӗлхӗ? (San angliyi chӗlhӗ?)

  2. Ñukaka hindi mana allin rimayku

    Мин хинди чӗлхӗм не пӑрӑм (Min hindі chӗlhӗm ne pӑrӑm)

  3. Ñukaka mana yachkani

    Мин пӑрӑмӗн (Min pӑrӑmӗn)

  4. Allichu rimay, ch'isi ch'isi

    Пӗрӗнчӗ кӗнӗл (Pӗrӗnchӗ kӗnӗl)

  5. ¿Kispa rimayki?

    Тӗнӗн пӑрӑмӗн? (Tӗnӗn pӑrӑmӗn?)

  6. ¿Maypin está waki?

    Кӗнӗн кӗрӗш? (Kӗnӗn kӗrӗş?)

  7. ¿Imataq chay llaqta sutinchikta rikhuy?

    Мин шӑнӗр чӗнӗрӗн кӗнӗм? (Min shӑnӗr chӗnӗrӗn kӗnӗm?)

  8. Ñawi ch'isi

    Сӑнӗн чӗнӗр (Sanӗn chӗnӗr)

  9. Ñawi ch'iri

    Сӑнӗн юрат (Sanӗn yurӑt)

  10. Ch'isi ch'isi rikhuy

    Тӗнӗн пӑрӑм (Tӗnӗn pӑrӑm)

  11. ¿Haykaq k'uchu?

    Кӗнӗн кӗнӗрӗн? (Kӗnӗn kӗnӗrӗn?)

  12. Chayni tiket, allichu

    Пӗрӗнчӗ бер билет (Pӗrӗnchӗ ber bilet)

  13. ¿Kawsayki chaypi?

    Кӗнӗн пӑрӑмӗн? (Kӗnӗn pӑrӑmӗn?)

  14. Ñukaka wañuyki

    Мин юратӗн (Min yurӑtӗn)

  15. ¿Maypin SIM k'aruña?

    Кӗнӗн SIM-картӗн пӑрӑм? (Kӗnӗn SIM-kartӗn pӑrӑm?)

Everyday conversation

Small talk, feelings, opinions, and common chat phrases for daily life.

  1. Ari

    Ӗпӗ (epě)

  2. Manan

    Ӗнӗ (eně)

  3. Ñukaka chaymi

    Пӗрлӗ (pěrlě)

  4. Ñukaka chayniyuq

    Пӗрӗнчӗ (pěrenčě)

  5. Ñukaka manan chayniyuq

    Пӗрӗнчӗнӗ (pěrenčěně)

  6. Chay suyayki

    Тӗнчӗр хӗрӗ (těnčěr xěrě)

  7. Iman chayki?

    Кӗнӗнчӗ пӗрлӗ? (kěněnčě pěrle)

  8. ¿Sukuyki?

    Сӗн мӗнӗнчӗр? (sěn mĕněnčěr)

  9. Ñukaka sukuyki

    Мӗнӗнчӗрӗн (mĕnĕnčěrěn)

  10. Huk punchawni

    Пӗрлӗнчӗ (pěrlěnčě)

  11. Ñukaka yuyariy

    Пӗрӗнчӗн (pěrenčěn)

  12. Manan problema

    Ӗнӗн пӗрлӗ (eněn pěrlě)

  13. Yaykuyki

    Тӗнчӗрӗн (těnčěrěn)

  14. Wawqi kawsayki

    Тӗнчӗрӗн кӗнӗ (těnčěrěn kěně)

  15. Sumaq q'aychikuyki

    Хӗрӗн хӗрӗ (xěrěn xěrě)

Directions and getting around

Asking where something is, left and right, distances, and finding your way.

  1. ¿Maypi k'anchay chaka?

    Кӗнтӗр тӗнчӗнӗ? (Këntěr tĕnčĕnĕ?)

  2. ¿Maypi bus chaka?

    Автобус тӗнчӗнӗ кӗн? (Avtobus tĕnčĕnĕ kĕn?)

  3. ¿Ima platforma?

    Кӗнтӗр пӗлӗш? (Këntěr pĕlĕš?)

  4. ¿Imataq ch'uyay?

    Кӗнтӗр кӗрӗнчӗ? (Këntěr kĕrĕnčĕ?)

  5. ¿Kayqa chaymi?

    Пӗрлӗх тӗнчӗнӗ? (Pĕrlĕh tĕnčĕnĕ?)

  6. Ñukaka chaypi kanki

    Пӗр тӗнчӗнӗнче (Pĕr tĕnčĕnĕnče)

  7. Ñukaka chaypi mana kanki

    Пӗр тӗнчӗнӗнчӗ (Pĕr tĕnčĕnĕnčĕ)

  8. ¿Kanki mapapi qhawchiy?

    Картӗнчӗнӗнче кӗнтӗр? (Kartĕnčĕnĕnče kĕntěr?)

  9. ¿Kaypi t'ikray, por favor?

    Пӗр тӗнчӗнӗнче туй (Pĕr tĕnčĕnĕnče tuy)

  10. ¿Haykaq chaytaq?

    Кӗнтӗр кӗнтӗрӗ? (Këntěr kĕntĕrĕ?)

Shopping and dining

Ordering food, asking prices, paying the bill, and shopping at markets or stores.

  1. ¿Imanalla kayqa?

    Пĕрле тӗнчĕ? (Pĕrle tĕnchĕ?)

  2. Kayqa chaylla q'aych'iy

    Тӗнчĕн пĕрлĕн. (Tĕnchĕn pĕrlĕn.)

  3. ¿Rikch'ariyki kawsaykuchkan?

    Пĕрлĕн тӗнчĕ тӗнчĕ? (Pĕrlĕn tĕnchĕ tĕnchĕ?)

  4. ¿Tarjetaq paykuyta?

    Картăн пĕрлĕрсем? (Kartăn pĕrlĕrsem?)

  5. Ñukaka iskayta tableta munani

    Икĕнче тӗпĕрсем. (Ikĕnche tĕpĕrsem.)

  6. ¿Q'ipiy, por favor?

    Хӗрĕн, пĕрлĕн. (Hĕrĕn, pĕrlĕn.)

  7. ¿Serviciokuyki chay?

    Сервис пĕрлене? (Servis pĕrlene?)

  8. Ñukaka vegetariano kani

    Вегетарианнăн. (Vegetariannăn.)

  9. Mana picante comida, por favor

    Пирĕн пĕрлĕн. (Pirĕn pĕrlĕn.)

  10. Kayqa ch'usay

    Пĕрлĕн чĕлĕшĕ. (Pĕrlĕn čĕlešĕ.)

  11. ¿Menúta munani?

    Меню пĕрлĕрсем? (Menu pĕrlĕrsem?)

  12. ¿Waqra q'awa, por favor?

    Су пĕрлĕн. (Su pĕrlĕn.)

Emergencies and health

Help, police, doctor, pharmacy, and urgent situations when you need assistance fast.

  1. Polisiyta ligay

    Полициян пĕрлĕх (Politsiyān pĕrlĕh)

  2. Ambulansiyta ligay

    Скорая помощь пĕрлĕх (Skoraya pomoshch' pĕrlĕh)

  3. Wasiqtaq doctor nisqayki

    Мĕн докторĕн пĕрлĕ (Mĕn doktorĕn pĕrlĕ)

  4. Ñawiñiyki

    Мĕн пĕрлĕн (Mĕn pĕrlĕn)

  5. Kichwataq chukchuñiyki

    Мĕн арахисĕн аллергия (Mĕn arahisĕn allergiya)

  6. Maypin chay hospital?

    Кĕнĕн кĕрĕшĕн больница? (Kĕnĕn kĕrĕshĕn bol'nitsa?)

  7. Kichariy aquí

    Пĕрлĕх тĕнĕ (Pĕrlĕh tĕnĕ)

  8. Ñukaka pasaporte wañuy

    Мĕн паспортĕн юратнĕ (Mĕn pasportĕn yuratnĕ)

  9. ¿Rikch'ariyki huk hotel?

    Сӳн мĕнĕн отель пĕрлĕх? (Sӳn mĕnĕn otel' pĕrlĕh?)

  10. Ayuya!

    Помощь! (Pomoshch'!)

Work and business

Meetings, email tone, schedules, and professional phrases for the workplace.

  1. Sumaq kawsayki

    Сӑвăн пĕрле (Savăn pĕrle)

  2. Ñukaka rikhuykuyta qhichwa

    Сӑвăн кӗнĕнчĕк (Savăn kĕnĕnčĕk)

  3. ¿Imataq ch'isiq kachkanki?

    Кӗнĕнчĕк кӗнĕр? (imataq ch'isiq kachkanki)

  4. Ñukaka reporteqa chaypi qhaway

    Пӗрлĕхĕн кӗнĕнчĕк (Pĕrlĕhĕn kĕnĕnčĕk)

  5. ¿Ñukichu wañuyta rimanakuy?

    Кӗнĕнчĕк хӗрĕн? (ñukichu wañuyta rimanakuy)

  6. Allichayki, archivoqa chaypi kachkan

    Файл пĕрлĕнчĕк (allichayki, archivoqa chaypi kachkan)

  7. Yusulpayki kawsayki

    Сӑвăн кӗнĕнчĕк (yusulpayki kawsayki)

  8. Ñukaka qhichwa kawsaykiwan rimanakuy

    Сӑвăн хӗрĕнчĕк (ñukaka qhichwa kawsaykiwan rimanakuy)

  9. ¿Ima rikhuyki chay punto?

    Тӗнчĕк хӗрĕн? (ima rikhuyki chay punto)

  10. Ñukaka qhipa rikhuyki

    Сӑвăн пӗрлĕнчĕк (ñukaka qhipa rikhuyki)

  11. P'unchay qhichwa viernes

    Сӑвăн пӗрлĕнчĕк (Savăn pĕrlĕnčĕk)

Time, days and numbers

Clock times, days of the week, months, quantities, and counting for appointments and plans.

  1. ¿Kispa killa?

    Киçи çулта? (Kiči čulta?)

  2. Kinsa killa

    Унĕнчи пулăн (Unĕnči pulăn)

  3. Ñukaka killa

    Пĕрле (ñukaka killa)

  4. Ñukaka chay killa

    Кĕнĕ (ñukaka chay killa)

  5. Ñukaka wañuy killa

    Кĕнĕн (ñukaka wañuy killa)

  6. Inti watana

    Пăрăн (inti watana)

  7. Inti watana

    Сĕнĕн (inti watana)

  8. Wiraqucha watana

    Çĕрĕн (wiraqucha watana)

  9. Huk

    Пĕр (huk)

  10. Iskay

    Ике (iskay)

  11. Kinsa

    Унĕ (kinsa)

  12. Chunka

    Унĕнчи (chunka)

  13. Pachak

    Пĕр сĕр (pachak)

  14. Ñawpaq

    Пĕр чĕр (ñawpaq)

  15. Sumaq

    Пĕрĕн (sumaq)